Mediācija / mediatora pakalpojumi domstarpību risināšana Latvijā

Mediācija (Mediation) ir viena no alternatīvo strīdu risināšanas metodēm. Alternatīvā strīdu risināšana ir visi veidi vai izmantotās tehnikas, kas ļauj pusēm atrisināt strīdu, neejot uz tiesu (sarunas ar vienošanos, izlīgums, mediācija, arbitrāža, šķīrējtiesa). Pretēji tradicionālajam (konvencionālajam) tiesāšanās modelim alternatīvo strīdu t.sk Mediācijas risināšanas veidu pamatā ir nekavējoša, pilnīga, godīga, atklāta starp pusēm un konstruktīva sadarbība, lai atrisinātu strīdu. Mediācijas procesā strīdā iesaistītās puses vienojoties pieņem lēmumu, kāds būs strīda atrisinājums. Savukārt, tiesāšanās procesā tiesnesis paziņo pusēm saistošu lēmumu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā strīda puses satiekas ar vienu vai vairākiem speciāli apmācītiem (sertificētiem) neatkarīgiem mediatoriem, lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos, parasti rakstveidā, noslēdzot līgumu, kuru var apstiprināt notārs vai tiesa (ja uzsākts tiesas process). Mediācijas process ir konfidenciāls, notiek neitrālā teritorijā, parasti netiek pierakstīts. Parasti Mediācija tiek izmantota kā alternatīva strīda atrisināšanas process pirms tiesas.

• brīvprātība - pusēm brīvprātīgi jāpiekrīt piedalīties mediācijas procesā, kā arī jāpiekrīt visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti kā mediācijas galarezultāts (mediācija ir neformāls process, kur likuma aizsardzībai dažbrīd ir otršķirīga nozīme. Bieži vien puses, piemēram, namīpašnieks un īrnieks var piekrist atrisināt strīdu noteiktā ceļā, neņemot vērā savas juridiskās tiesības) ;
• neitralitāte - lai mediators ar abām strīda pusēm varētu nodibināt saikni, kas balstās uz uzticību, ir svarīgi, lai neviena puse nejustos jebkādā veidā no mediatora puses tiesāta (piemēram, lai namīpašnieks nejustos mediatora vainots par stāvokli dzīvoklī, vai īrnieks par to, ka ir parādā namīpašniekam);
• konfidencialitāte – puses var runāt atklātāk un brīvāk, ja zin, ka informācija nekad netikas publiskota; mediācijas procesā veiktie pieraksti pušu klātbūtnē tiek iznīcināti, tādejādi, pusēm ir iespēja nonākt pie izdevīgāka risinājuma.
• klienta kontrolēts iznākums- mediatori palīdz pusēm:
• 1) definēt problēmas, ar ko tie saskaras,
• 2) identificēt vienošanās jomas, strīda jautājumus un variantus atrisinājumam,
• 3) izvēlēties variantus, kurus tie uzskata par vislabākajiem sev un otrai pusei (piemēram, tiesa var lemt par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa vai uzlikt par pienākumu samaksāt parādu un neizlikt no dzīvokļa, bet mediācijas procesā var atklāt kādu citu alternatīvu veidu, kā atrisināt problēmu pušu starpā).

• 1) puses nevar izvēlēties tiesnesi, kurš pieņems nolēmumu, savukārt mediācijā puses pašas sarunu gaitā vienojas par rezultātu ar neitrālu mediatoru, kuru iesaista strīda izšķiršanā;
• 2) process nav konfidenciāls, civillietās visas lietas izskata atklāti, savukārt mediācijas process ir pilnīgi konfidenciāls;
• 3) laikietilpīgs process – ikvienā valstī sabiedrība pārmet, ka tiesāšanās ir ļoti ilgs process. Latvijā tiesāšanās ilgst vidēji 3 gadus. Tam ir vairāki iemesli, gan nedisciplinēti tiesas dalībnieki, gan Civilprocesa likumā paredzētas plašas iespējas atlikt lietas izskatīšanu, liels lietu skaits, plašas pārsūdzēšanas iespējas. Pretēji, mediācijā – strīdus jautājumu var atrisināt dažu stundu laikā.
• 4) dārgs process – jo ilgstošāks tiesāšanās process, jo dārgāk tas izmaksā pusēm, šos izdevumus veido ne tikai honorārs pārstāvim, bet arī nenoteiktība un gaidīšana līdz galīgajam verdiktam, ja strīds ir par zaudējumu atlīdzību (iesaldēti līdzekļi, kas pakļauti inflācijas izmaiņu riskam utt.)
• 5) formāls, neelastīgs un sarežģīts process – procesa norise un kārtība ir stingri reglamentēta likumā, tā ir formāla, kamēr mediācijas procesā valda nepiespiestība, brīva atmosfēra, kas pusēm nerada papildu emocionālo spriedzi;
• 6) lietas izskatīšanas ierobežošana, izskatot prasības priekšmetu, savukārt mediācijā apskata visus iespējamos un pusēm svarīgos jautājumus, kas sekmē kompromisa panākšanu;
• 7) netiek noskaidrota objektīvā patiesība, prevalē pušu sacīkstes princips. Toties mediācijā nepastāv sacīkstes princips, bet pamats ir kompromisa meklēšana un abām pusēm izdevīgākās alternatīvas pieņemšana.
• 8) ierobežots atbildības līdzekļu loks – tiesa, pasludinot spriedumu, var piemērot tikai tos atbildības līdzekļus, kādus paredz attiecīgā tiesību norma, toties mediācijas procesā var brīvi izvēlēties, cik daudz un kādus zaudējumus segt, kādas vēl papilddarbības veikt, jo galvenais, lai puses ar sasniegto vienošanos būtu apmierinātas.

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai 

Šo publikāciju mērķis ir pastāstīt lasītājam vairāk par mediācijas kā vienas no alternatīvās domstarpību risināšanas (ADR) metodēm, vēsturi, nozīmi, iespējām, tādējādi katram pašam ļaujot izvērtēt iespējamās mediācijas vai izlīguma procesa priekšrocības domstarpību risināšanā pretstatā domstarpību eskalācijai, tiesvedības uzsākšanai.

• V.Ligers iesaka iestrādāt sekojošu mediācijas klauzuluas redakciju praktiski  jebkura veida Līgumos>>

Lasīt rakstu  LAT val.>>

Читать статью на русском языке >>

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (5.Turpinājums)

Papildus INFORMĀCIJA / JAUNUMI:

www.DELFI.lv
17. februāris 2009 13:49 
 
 
Valdība otrdien (17.02.2009.) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto koncepciju par starpniecības jeb mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā, portālu "Delfi" informēja TM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

Mediācija šajā koncepcijā skaidrota kā pušu sadarbības process, kurā trešā neitrālā persona jeb mediants, izmantojot dažādas metodes un profesionālās prasmes, palīdz strīda pusēm sasniegt brīvprātīgu un pieņemamu strīda risinājumu.
Latvijā alternatīvas civiltiesisku strīdu risināšanā, kas vērsti uz vienošanos, pašlaik ir nepilnīgas, teikts izstrādātajā koncepcijā. Lai panāktu, ka strīda puses izmantotu efektīvāko domstarpību risināšanas veidu, kā arī to, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo risinājumu jebkādu domstarpību izšķiršanai, nepieciešams ieviest alternatīvas domstarpību risināšanā.

Koncepcijā piedāvāti vairāki mediācijas ieviešanas varianti. Ministru kabinets atbalstīja variantu, kurš paredz mediācijas modeļu pakāpenisku ieviešanu. Šis variants nenoraida nevienu no mediācijas modeļiem, taču tiesas atvasinātās mediācijas modeli atzīst par primāro efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes nodrošināšanā, norāda Saulīte.

Valdība otrdien noteica, ka par koncepcijas ieviešanu atbildīgā būs TM, uzdodot tieslietu ministram līdz 15. martam izveidot darba grupu, kas izstrādātu pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai. Pasākumu plānā jāiekļauj arī infor¬mācija par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Savukārt līdz šā gada 15. decembrim minētais plāns jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ar pilnu koncepcijas tekstu var iepazīties MK mājaslapā.
 
www.DELFI.lv