Home | Latvia | Estonia | Lithuania | NAI Global
Language: ENG | LAT | RUS
Mūsu pakalpojumi Objekti Publikācijas NAI Baltics KLIENTI Vakances Login
Publikācijas

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai Ievaddaļa



Valdis Ligers - Mediācija Latvijā

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (Ievads)

Šo publikāciju mērķis ir pastāstīt lasītājam vairāk par mediācijas kā vienas no alternatīvās domstarpību risināšanas (ADR) metodēm, vēsturi, nozīmi, iespējām, tādējādi katram pašam ļaujot izvērtēt iespējamās mediācijas vai izlīguma procesa priekšrocības domstarpību risināšanā pretstatā domstarpību eskalācijai, tiesvedības uzsākšanai.

Teksts: Valdis Ligers

Valdis Ligers ir diplomēts jurists un vada starptautisku nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu NAI Baltics, kas ir pasaules vadošā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma- NAI Global pārstāvniecība  Baltijas valstīs. NAI Baltics pamatdarbība ir nekustamo īpašumu konsultāciju sniegšana, komerciālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstīšanas projektu virzīšana, investoru piesaiste, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu audits, efektīvu modeļu izstrāde un ieviešana, telpu noma, pārdevēja vai pircēja pārstāvēšana NĪ darījumu attiecībās. Sabiedriskajā darbā publikāciju autors ir asociācijas «Mediācija un ADR» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, NIPAA valdes loceklis, viens no mediācijas principu atbalstītājiem, popularizētājiem un praktizējošiem mediatoriem Latvijā un arī Baltijas valstīs.

       Jebkuras valsts un sabiedrības labklājības pamats ir katra sabiedrības locekļa, personas,  indivīda labklājība. Valsts uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai ļautu katram pašam rūpēties par sevi, savu un savas ģimenes labklājību un veicinātu tās locekļu attīstību un funkcionēšanu.
      Taču neizbēgami sabiedrībā veidojas un pastāv strīdi, konflikti un domstarpības. Pozitīvie konflikti savā veidā ir attīstības virzītājspēks un stimuls, taču bieži vien mums katram rodas sajūta, ka mūsu tiesiskās intereses ir aizskartas un ka mums jāvēršas pie valsts tiesu institūcijām šī konflikta atrisināšanai. Mēs jūtamies atviegloti vai, gluži pretēji, aizvainoti, kad, izejot garu procesuālo ceļu, kāda persona – indivīds ar lēmēja pilnvarām – tiesa, pieņem vienai vai otrai pusei uzvaru piešķirošu lēmumu. Uz brīdi iestājas tiesiskais miers. Līdz nākamajam konfliktam. Protams, ka arī pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā vēl tikai saasina dažāda veida mantiskās, tiesiskās, līgumiskās attiecības sabiedrībā.

Tiesiskais miers juridiskā izpratnē nozīmē to, ka strīdam vienreiz ir jābeidzas. Šī mērķa sasniegšanai juristi izmanto lietišķus tiesiskos līdzekļus, taču, nenoliedzami, pastāv strīdi, kuros daudz nozīmīgāka ir konkrētā strīda būtība, nevis tā lietišķa, formāla izbeigšana ar nolēmuma palīdzību, kas reti kad ir atrisināšana. Pie tādiem pieder strīdi un domstarpības, kas ir saistīti ar ģimenes tiesībām, kaimiņu savstarpējo attiecību risināšanu, komerctiesībām, darba tiesībām, mantojuma tiesībām, administratīvajām attiecībām un tamlīdzīgi. Kā noprotams no minētā uzskaitījuma, arī ar nekustamo īpašumu sfēru saistītās attiecības bieži ir tādas, kurās galvenā nozīme ir pušu sasvstarpējām attiecībām, gan pirms konflikta rašanās, gan pēc tā iespējamās atrisināšanas, un nevis pašam strīdam jeb tā formālajam objektam. Mēģinājumi tādu domstarpību pētīt un atrisināt ar sausu juridisku analīzes metodi vai konkrētas lietas apstākļu noskaidrošanu bieži ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai. Šī noskaidrošana piedāvā iespēju piemērot juridisku procesuālu risinājumu, kas pēc savas būtības iedarbojas uz konflikta simptomiem, nevis cēloņiem. Pats konflikts turpina pastāvēt un izraisa gan nevajadzīgu tiesas procesa paplašināšanos un paildzināšanos, gan arī jaunus tiesas procesus.

     Vai ir kādi jauni risinājumi un instrumenti situācijas uzlabošanai, alternatīvas metodes konfliktu risināšanai? Tāds process un institūcija ir mediācija.  LR Tieslietu ministrijas koncepcijā par mediācijas ieviešanu Latvijā * tiek lietoti šādi termini: mediācija – kā process, mediators – kā darbības subjekts, meditējamie – kā iesaistītās puses un mediēt – kā darbības vārds.
Izskaidrot, kas ir mediācija nav nemaz tik viegli. Mediācija ir reizē jauns un sens institūts, parasta un vienreizēja parādība. Bieži dzirdam tiesnešus, advokātus un citas ar tieslietu nozari saistītas personas, kad tie izdzird pieminam mediāciju, sakām: «Ar to taču mēs nodarbojamies visu laiku.» Arī šis apgalvojums vienlaikus ir gan pareizs, gan nepareizs.
Burtiski pārtulkojot no latīņu valodas cēlušos vārdu «mediare», «mediation» – tas nozīmē starpniecība, izlīguma panākšana. Tieši šī iemesla dēļ strīdā iesaistītie daudzu profesiju pārstāvji uzskata, ka mediācija nav nekas jauns, jo konfliktu risināšana ir juristu tradicionālais uzdevums. Vēsturiski raugoties, to uzdevums galu galā ir arī tiesiskā miera radīšana.

      Pagājušā gadsimta sākumā uzsāktā komunikācijas, kā zinātnes, analīze ir pierādījusi, ka pat vispragmatiskākā juridiskā izskaidrošanās ir komunikācijas sastāvdaļa, kam strīdnieki apzināti vai neapzināti – baiļu vai citu līdzīgu zemapziņas sajūtu vadīti, piešķir emocionālu nokrāsu. Tā kā juridiska izskaidrošanās pretējas puses nostāda uzvarētāja vai zaudētāja lomās, tad tā drīzāk veicina konflikta uzkurināšanu, nevis atrisināšanu.
 Protams, ka konfliktu iespējams mazināt, izmainot savstarpējo komunikāciju un pielietojot zināšanas par konfliktu psiholoģiju, taču arī ar šīm zināšanām nepietiek, lai novērstu otras puses «iznīcināšanas» tieksmi un iemeslus, kas veicina konflikta pastiprināšanos. Juridiskiem konfliktiem raksturīgs tas, ka viena puse procesā zaudē, bet otra uzvar – ko viena puse iegūst, to otra zaudē. Diemžēl šāds uzvaras un sakāves duālisms veicina tādu iznīcināšanas stratēģiju piemērošanu, kurā pretējā puse tiek padarīta par zaudētāju.

      Pēc Hārvardas Universitātes pētījumiem tika radīts sarunu koncepts, kas spētu likvidēt uzvaras un sakāves veidoto duālismu. Tā saucamais Hārvardas koncepts ir balstīts uz abu pušu uzvaru (win-win), kurā nav zaudētāju. Abām pusēm ir iespēja gūt labumu. Šādas situācijas var izveidoties tikai tajos gadījumos, kad konflikta risinājums ir vērsts uz lietā iesaistīto pušu interesēm un nevis stingri pieturoties pie strīdā iesaistīto pušu pozīcijām un kad ir sagaidāma visu iesaistīto pušu vajadzību apmierināšana.

      Visās attiecībās rodas konflikti, vienalga, vai tajās būtu iesaistīti atsevišķi cilvēki, grupas vai organizācijas. Daži konflikti rodas pārpratumu, neizpratnes, aizspriedumu vai egocentrisma dēļ, citi rodas īstas konkurences dēļ par tādiem nepietiekamiem resursiem kā nauda, platības vai klusums un vēl citi –atšķirīgas vērtību izpratnes, dusmu vai apvainojuma dēļ. Konflikti rodas, jo atsevišķiem cilvēkiem var būt dažādas vajadzības, kas līdz ar to atklāšanu nonāk konfliktā viena ar otru. Šie konflikti bieži ir problēmu simptomi, nevis cēloņi, kam nepieciešams pievērst uzmanību un panākt risinājumu. Jautājumam, kā šādi konflikti tiek atrisināti, vajadzētu pievērst visas sabiedrības uzmanību.
Daži konflikti tiek atrisināti ar tiešu sarunu palīdzību starp strīdu pusēm. To sauc par sarunu vešanu. Tomēr daudzi konflikti netiek atrisināti starp pusēm, un viena no tām vai abas meklē trešās puses palīdzību.

  • Atsauce*

2008. gada 8. decembrī Ministru kabineta komitejas sēdē  tika atbalstīts iesniegtais rīkojuma projekts un koncepcijas projekts „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā", kā arī Valsts kancelejai uzdots minētos dokumentus sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

 

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (1.Turpinājums)

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (2.Turpinājums)

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (3.Turpinājums)

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (4.Turpinājums) 

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (5.Turpinājums)


< Back to News List

Commercial Real Estate

"Lai palielinātu mūsu pircēju zemes investīciju vērtību mums jāatrod pareizie risinājumi jau no paša sākuma. Centralizētā NAI pārvaldes struktūra un inovatīvā tehnoloģiju platforma piedāvā efektīvu, viegli pārskatāmu mērķa tirgu un iespēju izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai slēdzam darījumus, bet mēs noslēdzam īstos un pareizos darījumus.."
RealtiCorp
Biznesa Attīstības Vice-Prezidents
RealtiCorp




Commercial Real Estate






  Build on the power of our network™  
eXTReMe Tracker