Home | Latvia | Estonia | Lithuania | NAI Global
Language: ENG | LAT | RUS
Mūsu pakalpojumi Objekti Publikācijas NAI Baltics KLIENTI Vakances Login
Publikācijas

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (2. turpinājums)



Valdis Ligers- Mediācija Latvijā

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai 2. turpinājums

Piezīme: Uz šīs publikācijas iznākšanas dienu šīs rakstu sērijas ievadā minētais koncepcijas projekts ir apstiprināts Latvijas Republikas MK . Preses relīze par minēto faktu publicēta:

LR Valdība (17.02.2009.) atbalstīja minēto koncepciju un  noteica, ka par koncepcijas ieviešanu atbildīgā būs TM, uzdodot tieslietu ministram līdz 15. martam izveidot darba grupu, kas izstrādātu pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai. Pasākumu plānā jāiekļauj arī informācija par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Savukārt līdz šā gada 15. decembrim minētais plāns jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Ar pilnu koncepcijas tekstu var iepazīties LR MK mājaslapā.

 

     Mediācija parasti ir konfidenciāla, vai arī process netiek pierakstīts. Mediatori tiekas ar visām pusēm, dažreiz ar katru pusi atsevišķi, privātā sarunā, un palīdz pusēm saprast savas un pretējās puses galvenās intereses. Viņi arī „izvilina” katras puses idejas iespējamam risinājumam un palīdz pusēm izdomāt un izvēlēties variantus. Tādējādi mediatori palīdz pusēm izstrādāt risinājumu, vienošanos, kas parasti tiek sastādīts rakstiski.
Mediācijas procesam nepieciešamas daudzas iemaņas no mediatora puses. Visas šīs iemaņas un stratēģijas balstās uz galvenajiem mediācijas pamatprincipiem - brīvprātību, mediatora neitralitāti, konfidencialitāti un klienta (medianta) kontrolētu iznākumu.
Šajā publikācijā autors īsumā aprakstīs katru no šiem pamatprincipiem:

  • Brīvprātība

Mediācija ir brīvprātīga divējādi - pirmkārt, pusēm brīvprātīgi jāpiekrīt piedalīties mediācijā, un, otrkārt, pusēm labprātīgi jāvēlas pildīt visus lēmumus, kas pušu starpā tiek savstarpēji pieņemti mediācijas procesa gala iznākumā.
Vienošanās mediācijā sākas ar procesu, kura laikā puses piekrīt piedalīties. Dažas strīda puses var dot priekšroku lēmuma pieņemšanai par citu panākto strīda atrisinājumu, līdz ar to piekrišana par iesaistīšanos mediācijā var būt pirmais solis, kas palīdzētu pusēm justies kā panāktā risinājuma iniciatoriem un veidotājiem.
Brīvprātībai ir arī liela loma, lai galējā vienošanās, kas tiek sasniegta mediācijas ceļā, būtu veiksmīga. Cilvēku dabā ir vēlme netikt piespiestiem iesaistīties noteiktā risinājuma pildīšanā, bet tieši pretēji, justies piederīgiem notikumu gaitai, kas bija viņu pašu ideja, vai ko viņi ar prieku piekrita akceptēt. Brīvprātība palīdz pusēm sākt uzņemties atbildību par sava strīda atrisināšanu un justies saistītiem tikai un vienīgi ar pašu izveidoto vienošanos.
Mediācija ir neformāls process, kur tiešai likuma burta aizsardzībai dažbrīd ir otršķirīga nozīme. Bieži vien puses piekrīt atrisināt strīdu noteiktā ceļā, neņemot vērā savas juridiskās tiesības. Šīs ne-formalitātes dēļ mediatoram puses jāinformē par to, kādas ir to iespējas un tām jāiesaistās mediācijā tikai pēc pašu izvēles. Līdzīgi, ja puses atsakās no noteiktām tiesiskas atlīdzības iespējām, lai panāktu vienošanos, tām tas jādara ar brīvprātīgi un informēti panāktu piekrišanu.

  • Neitralitāte

Lai mediators ar abām strīda pusēm varētu nodibināt saikni, kas balstīta uz uzticību, ir svarīgi, lai neviena puse nejustos jebkādā veidā no mediatora puses tiesāta vai mediators nebūtu ieinteresēts kādas puses interešu aizstāvībā uz otras puses interešu rēķina. Īpaša nepieciešamība ievērot neitralitāti rada grūtu uzdevumu mediatoriem – tie nedrīkst izrādīt savas emocijas pret notiekošo strīdu ar mutiskiem vai citādiem mājieniem. Šim uzdevumam nepieciešams, lai mediatori paši vispirms noskaidrotu savus uzskatus un emocijas un tad nodalītu savas izjūtas no pušu teiktā.
Šis droši vien ir visbūtiskākais uzdevums, kas jāuzņemas mediatoram, un tam ir nepieciešama ievērojama pašapziņa un pašdisciplīna. Neitralitāte ļoti veicina vienošanās panākšanu, jo tā palīdz radīt skaidrības un uzticēšanās atmosfēru, kas palīdz mediatoram un pusēm sasniegt risinājumu.

  • Konfidencialitāte

Mediācija ir konfidenciāla vairāku iemeslu dēļ. Puses var brīvāk runāt atklāti par savu nostāju galvenajiem iemesliem un savām izjūtām, ja tās jūt, ka informācija netiks izpausta nevienam citam, īpaši tiesu izpildītājiem vai citai pusei. Mediācijas ne-formalitāte arī bieži pamudina puses atzīt vainu vai atbildību, un šī atzīšana, kaut gan noderīga mediācijas procesā, var būt arī apvainojoša, ja tā top zināma citiem cilvēkiem. Tādēļ, lai mediācijas diskusijas būtu godīgas un noderīgas, pusēm tiek piedāvāta konfidencialitāte, lai mediācijas procesam būtu droša vide, kurā apspriest savas problēmas.

  •  Klienta kontrolēts iznākums

Mediācijas atbalstītāji ir pārliecināti, ka konflikta pusēm ir iespēja izdomāt plānu savu problēmu risināšanai,  ja tos nodrošina ar neitrāla mediācijas procesa struktūru un atbalstu.
Mediatori palīdz pusēm:
1) definēt problēmas, ar ko tie saskaras
2) identificēt vienošanās jomas, strīda jautājumus un variantus atrisinājumam un
3) izvēlēties variantus, kurus tie uzskata par vislabākajiem sev un otrai pusei.
Šis palīdzības efekts nodrošina iespēju indivīdiem pašiem pieņemt lēmumus, kas ir būtiski viņu konflikta atrisināšanai.
Mediatoriem dažkārt jau procesa sākumā ir skaidras strīda risinājumu idejas pušu iesniegtajam problēmām. Taču, ja mediatori atturas no šo ideju izpaušanas, puses var nākt klajā ar saviem risinājumiem. Risinājumam, pie kā puses būs nonākušas, smagi strādājot, parasti viņu acīs būs daudz lielāka vērtība.

  • Mediācijas devums un nozīme:

1. Patērētājiem (klientiem) mediācija bieži vien ir ātrāks un finansiāli izdevīgāks process, jo pārsvarā gadījumos mediācija notiek mutiskā veidā, tādējādi puses pašas var labāk izsekot līdzi visām norisēm.
2. Mediācijas blakus iznākums parasti ir konflikta izskaidrošana, pēc tam seko rezultāta sasniegšana, kas reizēm arī mēdz būt ilgstošs process.
3. Tā kā mediācijas procesā puses pašas uzņemas atbildību par savu lēmumu un pauž no pretējās puses neiespaidotu gribas izteikumu, tad tiek veicināta pašizziņas procesu un konfliktu komunikācijas tehnikas apguve, lai turpmāk konfliktā iesaistītās puses pašas spētu novērst konflikta radītās sekas. Tādā veidā mediācija piedalās visas sabiedrības izglītošanā, sekmējot tās spēju pašai uzņemties atbildību un autonomu izturēšanos.
4. Mediācijas panākumu rādītāji ir ļoti augsti - parasti vairāk nekā 75% gadījumos. No ekonomiskā viedokļa raugoties, mediācijai konfliktu risināšanas tirgū ir par 25% vairāk panākumu, nekā win-lose risinājumos, kuros iespējami tikai 50% uzvarētāju.
5. Daudzu profesiju pārstāvji, kā piemēram, advokāti, notāri, terapeiti un tiesneši, iegūst jaunu un efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību tie var paaugstināt produktu pakalpojumu piedāvājumu un kvalitāti.
6. Papildus tam, kā šī raksta autors iepriekš norādījis, tiesas iegūst efektīvu instrumentu, kā tās var atvieglot savu darbu, ja tās vēlas un māk izmantot uz interesēm un vajadzībām vērstos alternatīvos konfliktu risināšanas veidus.

  •  Mediācijas nepieciešamība mūsdienās

Visi augstāk uzskaitītie mediācijas pamatprincipi padara to par ļoti noderīgu procesu konfliktu risināšanai. Privātums un cieņa apvieno dalībniekus, palīdz tiem saskatīt un pārvarēt grūtās barjeras, lai panāktu vienošanos. Puses patur varu un kontroli pār savu konfliktu un tā risinājumu. Procesa elastīgums ļauj nonākt pie risinājumu, kas apmierinātu abu pušu vajadzības.
Daudzos strīdos mediācija var beigties ar iznākumu, kas ir ātrāks un izdevīgāks dalībniekiem, nekā iznākums, kurš būtu panākts, piemērojot citas, formālākas strīda risināšanas metodes.
Mediāciju pašlaik ar labiem rezultātiem izmanto šķiršanās, izglītības, sabiedrības, darba, vides, nodarbinātības, krimināltiesiskos procesos un starptautiskos konfliktos. Daudzas konflikta situācijas tikai iegūst no neformālas un elastīgas pieejas, ko piedāvā mediācija.
Apstāklis, ka gandrīz jebkurš cilvēks var tikt apmācīts par sabiedrisko mediatoru, ļauj ikvienam piedalīties šajā efektīvajā pieejā ikdienas problēmu un konfliktu risināšanai.


Par autoru:

Valdis Ligers ir jurists un vada nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu NAI Baltics, kas ir pasaules vadošā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma- NAI Global pārstāvniecība Baltijas valstīs. NAI Baltics pamatdarbība ir nekustamo īpašumu konsultāciju sniegšana, NĪ attīstīšanas projektu virzīšana, investoru piesaiste, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu audits, efektīvu modeļu izstrāde un ieviešana, telpu noma, pārdevēja vai pircēja pārstāvēšana NĪ darījumu attiecībās. Sabiedriskajā darbā publikāciju autors ir asociācijas «Mediācija un ADR» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, NIPAA valdes loceklis, viens no mediācijas principu atbalstītājiem, popularizētājiem un praktizējošiem mediatoriem Latvijā un arī Baltijas valstīs.

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (1.Turpinājums)

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (3.Turpinājums)

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (4.Turpinājums) 

Lasīt tālāk >>Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai (5.Turpinājums)

 


< Back to News List

Commercial Real Estate

"NAI Global Piegādes Ķēdes Risinājumi (Supply Chain Solutions) piešķir pievienoto vērtību ik reizi, tieši laikā!."
Supply Chain Solutions
Supply Chain Solutions
NAI Global




Commercial Real Estate






  Build on the power of our network™  
eXTReMe Tracker