Home | Latvia | Estonia | Lithuania | NAI Global
Language: ENG | LAT | RUS
Mūsu pakalpojumi Objekti Publikācijas NAI Baltics KLIENTI Vakances Login
Publikācijas

Valdis Ligers- Mediācija Latvijā jauna pieeja domstarpību risināšanai (5.Turpinājums)



Valdis Ligers Mediācija Latvijā

Valdis Ligers

Mediācija Latvijā – jauna pieeja domstarpību risināšanai 5.Turpinājums

Iepriekš publicētajās raksta sadaļās autors aprakstīja mediācijas procesa pamatus, procesa pamatprincipus, nozīmi vēsturiskā skatījumā un mūsdienās. Tāpat tika apskatīta arī mediācijas pielietošanas pieredze un tās normatīvais regulējums starptautiskajā tiesību telpā  valstīs, kurās šis institūts jau ir pietiekami plaši pazīstams un tiek veiksmīgi pielietots. Šajā publikācijas turpinājumā autors dos lasītājam ieskatu par mediāciju kā institūtu un procesu Latvijā, to pašreizējo statusu un attīstības perspektīvām. 

Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā noteiktas cilvēku tiesības „aizstāvēt savas likumiskās intereses taisnīgā tiesā”[1] un „tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”[2].  Strīdu risināšana tiesā nav vienīgā iespēja, kā nonākt pie domstarpību atrisinājuma.

Mediācija arī Latvijā kļūst aizvien populārāka, tomēr neapšaubāmi tā kā vispārzināms institūts un process vēl ir tapšanas stadijā.[3] Mediācijas ieviešanu Latvijas praksē patlaban aktīvi atbalsta LR Tieslietu ministrija, vairākas citas valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas un apvienības.[4]

Mediācijas pakalpojumus ģimenēm piedāvā LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Mediāciju izlīguma veicināšanai piedāvā arī Valsts probācijas dienests, nevalstiskā organizācija Cietušo atbalsta centrs, individuāli praktizējoši mediatori. Pašlaik ir reģistrētas trīs mediatoru asociācijas (biedrības), kuru biedri arī praktizē mediāciju.[5]

Eiropas Savienības finansiāli atbalstītā projekta mediācijas ieviešanai Latvijā, 2005.-2007. gadā, ietvaros sabiedrība tika iepazīstināta ar mediācijas institūciju un tās lomu domstarpību risināšanā, kā arī tika apmācīti jauni mediatori. 

 Ar lekciju, diskusiju un praktisko nodarbību palīdzību studenti tiek iepazīstināti ar civiltiesisko strīdu alternatīvās izšķiršanas teoriju, alternatīvo strīdu risināšanas mehānismiem, praktiskiem ieteikumiem par iespējām izskatīt strīdus ārpus tiesu varas sistēmas Latvijā, citās Eiropas valstīs un pasaulē. Programmas tiek veidotas un tālāk attīstītas, lai studenti tiktu apmācīti praktiski izvēlēties atsevišķiem civiltiesiskiem darījumiem piemērotākos alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismus, kā arī apgūtu labākos ADR pielietošanas piemērus un paņēmienus pušu mediācijas, pārrunu vešanas un samierināšanas procesos.

Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kurai tās ģeogrāfiskās vietas atrašanās dēļ ir īpaša nozīme. Latvija ir kā vārti starp rietumiem un austrumiem. Šī unikālā novietojuma dēļ Latvija varētu pārņemt starpnieka lomu starptautiskajos konfliktos vai konfliktos, kuros iesaistīti darījumu partneri no dažādām valstīm, it īpaši no austrumu un rietumu valstīm.

Latvija ir salīdzinoši maza valsts. Tieši tāpēc šeit mediācija būtu vēlamais konfliktu risināšanas veids. Cilvēkiem jārēķinās ar to, ka pēc katra notikušā konflikta atkal ir iespējama sastapšanās vienam ar otru, tādēļ šeit vienošanās ir svarīgāka, nekā tas ir lielvalstīs, kur bez problēmām var izvairīties no atkalredzēšanās.

Latvijā jo īpaši jāpievērš uzmanība atvērtās komunikācijas prasmju apguvei, jo arī mediācijā nepieciešams to pielietojums. Mediācijas izplatīšanos apgrūtina arī sliktā tās pieejamība iedzīvotājiem lauku apvidos.

Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. Relatīvi liela daļa iedzīvotāju ir ne-latviešu izcelsmes un nerunā latviešu valodā. Jāņem vērā arī sociālā atšķirība. Jautājums ir, vai un cik lielā mērā mediācija šādā vidē var būt visaptveroša un ikvienam pieejama. Daudziem vecākās paaudze cilvēkiem ir grūti, pēc kolektīvisma laikiem, būt noteicējiem pašiem par sevi un pilnībā neatkarīgiem. Pozitīvi vērtējami apstākļi, ka mediācija ir process, kas māca akceptēt dažādas individuālās intereses, palīdz panākt un uzturēt sociālo mieru. Mediatori, kas darbojas nevalstiskajās organizācijās, piemēram, krīzes centros, asociācijās savus konsultāciju pakalpojumus var piedāvāt arī nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām.

Mediācija vēl netiek pietiekami plaši pielietota arī skolās, kaut gan vērojams politisks atbalsts mediācijas nozīmes izpratnes veicināšanai skolās.

Vidējie sabiedrības finansiālie ienākumi ir zemi. Vai, neskatoties uz to, mediācija tomēr ir ekonomiskais faktors? Vai mediācijā iesaistītie cilvēki mediāciju vispār var atļauties un, ja var, tad kā?

Pozitīvi vērtējams, ka jau pieminētā ES projekta un citu projektu ietvaros mediācijas apmācība bija bez maksas un daudz apmācīto tagad aizrautīgi darbojas mediācijas jomā. Ir uzsākti vairāki mediācijas apmācību bezmaksas piedāvājumi, piemēram, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā realizētā pilotprojekta ietvaros notika apmācības ES projektā iesaistītajiem mediatoriem, kā arī daļa absolventu mediāciju integrējuši sava pakalpojuma piedāvājumā. Piemēram, psihologi, kas mācījušies mediāciju, arvien vairāk to pielieto savā praksē. Vērojama tendence, ka konkurences apstākļu mudināti advokāti piedāvā aizvien labākus pakalpojumus t.sk ietverot mediāciju.

Latvijā tiesu sistēmu veido neatkarīgas tiesas, tomēr to reputācija sabiedrībā varētu būt labāka. Tiesnesis ir ētikas paraugs, kuram pašam vispirms jāizprot sevis, kā samierinātāja, loma.
Autors norāda, ka pārrunu veids un gaisotne tiesā diemžēl ir pusēm biedējoši, jo tiesnešu rīcības stils ir autoritārs. Tiesa atrodas „paaugstinātā“ pozīcijā, kas objektīvi apgrūtina un noslāpē mierizlīguma rašanas mēģinājumus.
Mediācija piedāvā alternatīvu. Trešā neitrālā puse velta visu savu uzmanību katrai pusei, tas vieš uzticību. Būtiski ir ņemt vērā, ka mediācijā korupcija nav iespējama, jo mierizlīgumu vai ieteikto mediāciju katra puse jebkurā laikā var pārtraukt, un tāpat akceptētie lēmumi un abpusēji apmierinošie nosacījumi novērš lietu izpildes problēmas.

Dažkārt trūkst konkrētās nozarēs specializējušos tiesnešu, līdz ar to ir apgrūtināta, piemēram, specifisko problēmu atpazīšana ģimenes lietās, kas liedz iespēju šādās situācijas prast rīkoties atbilstoši konfliktu risināšanas specifikai. Risinājums varētu būt mediatīvu procesu īstenošana.

Galvenā problēma, kā secina autors, izanalizējot iespējas un šķēršļus un to ietekmi uz mediācijas ieviešanu, attīstīšanos un nostiprināšanos Latvijā, ir tas, ka mediācija Latvijā nav vēl plaši attīstījusies kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids.

Skaidra un visaptveroša mediācijas tiesiskā regulējuma nepieciešamību atzīst daudzi aptaujātie eksperti Latvijā, taču ir arī tādi, kas uzskata, ka speciāls regulējums nav vajadzīgs. Pašlaik vairākos normatīvajos aktos ietverta norāde uz iespēju pielietot kādu no ADR veidiem, t.sk. savstarpējas sarunas, mierizlīgumu vai arī tāds tiesisku regulējumu, kura ietvaros iespējama mediācijas, kā ADR veida izmantošana, savukārt, ja strīds tiek risināts civilprocesuālā kārtībā tiesā, likumdevējs ir vērsis uzmanību uz nepieciešamību veicināt pušu samierināšanu un izlīguma panākšanu.

Norādes uz ADR vai arī tādu tiesisko regulējumu, kura ietvaros iespējama mediācijas, kā ADR veida izmantošana, ietvertas šādās tiesisko attiecību nozarēs un tās regulējošajōs normatīvajos aktos:

  • Pārrobežu sadarbībā daudzos līgumos puses vadās pēc, publikācijā jau iepriekš aprakstītajiem, UNCITRAL pamatprincipiem, kā arī INCOTERMS[6] nostādnēm.
  • [7]Autopārvadājumu likums
  • Maksātnespējas normatīvā regulējumā aptvertā joma;
  • [8]Maksātnespējas likums
  • Gadījumi, kad darbinieku nodarbinājis maksātnespējīgs ārvalsts darba devējs
  • Darba likums[9] un Darba strīdu likums[10]
  • Likums „Par arodbiedrībām”[11]
  • Mediācijas pielietojums ģimenes tiesību jautājumu risināšanā
  • Civilprocesa likums un Civillikums;
  • Bāriņtiesu likums;[12]
  • Mediācijas pielietojums patērētāju un pārdevēju strīdu risināšanā;
  • Mediācija autortiesību jautājumu risināšanā;
  • Mediācijas pielietojums kriminālprocesā;
  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija[13]
  • Notariāta likums[14]

Izanalizējot un izvērtējot Latvijā esošo mediācijas tiesisko regulējumu, V. Ligers secina, ka ADR un, tajā skaitā, izlīguma un mediācijas institūts Latvijā tiesiskajā regulējumā pastāv, tomēr autors vēlas norādīt, ka vienlaikus ADR procesi strīdu risināšanā, konkrētāk – tādi domstarpību risināšanas veidi, kas vērsti uz vienošanās panākšanu,  Latvijā pašlaik netiek pietiekami plaši un efektīvi izmantoti.

Arī paši Līdzēji ne vienmēr novērtē papildus iespēju jau dibinot savas tiesiskās attiecības jebkurā nozarē, iekļaut t.s. mediācijas klauzulu savos līgumos un citos vienošanās dokumentos.

Vairāki mediācijas klauzulas paraugi latviešu, krievu un angļu valodās pieejami autora mājaslapā  www.naibaltics.com, sadaļā par mediāciju[15].

No minētā secināms, ka pašlaik strīda puses ne vienmēr izmanto efektīvāko un pusēm vispieņemamāko domstarpību risināšanas veidu, kas savukārt norāda uz nepieciešamību attīstīt izpratni par taisnīguma un tiesiskā miera sasniegšanas iespējām, pilnveidojot un bagātinot domstarpību risināšanas sistēmu ar ADR veidiem, it īpaši mediāciju, kura kļūst par vienu no visplašāk izmantotajiem ADR procesa veidiem pasaulē, un tajā skaitā arī Latvijā.

Turpinājums sekos....

___________________________________

[1] Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Vēstnesis", Publ. 43, 01.07.1993.)

[2]  Civilprocesa likums, Latvijas vēstnesis , Publ. 326/330 (1387/1391), 03.11.1998.)

[3] Bolis J. „Mediācija”, Juridiskā koledža2007, 17.lpp

[4] SVARĪGI ŅEMT VĒRĀ: Pašlaik norit darbs Tieslietu Ministrijas darba grupā, kurā piedalās un aktīvi darbojas arī raksta autors. Darba grupas galvenie jautājumi: 1. Mediācijas jumta likuma izstrāde; 2. Profesionāla Mediatoru apmācība, standarti, sertifikācija; 3. Mediācijas rezultātā panāktās vienošanās juridiskais spēks; 4. Mediācija – viens no tiesu noslodzes samazināšanas līdzekļiem; u.c.

[5] http://www.mediacija.lv/ADR

[6] INCOTERMS 2000. Starptautiskās tirdzniecības kameras noteikumi tirdzniecības terminu skaidrošanai http://www.iccwbo.org/incoterms/id3045/index.html

[7] Autopārvadājumu likums. Latvijas Vēstnesis,  138 (421), Publicēts 12.09.1995.

[8] Maksātnespējas likums. Latvijas Vēstnesis, 188 (3764), 22.11.2007. [spēkā ar 01.01.2008.]

[9] Darba likums. Latvijas Vēstnesis, 105 (2492), 06.07.2001.

[10] Darba strīdu likums. Latvijas Vēstnesis, 149 (2724), 16.10.2002.

[11] Likums „Par arodbiedrībām”,  Ziņotājs, 3, 31.01.1991.)

[12] Bāriņtiesu likums. Latvijas Vēstnesis, 107 (3475), 07.07.2006.

[13] http://ec.europa.eu/civiljustice/adr/adr_lat_lv.htm

[14] Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā (Notariāta likums). Latvijas Vēstnesis, 48, 09.07.1993. [spēkā ar 01.09.1993.]

[15] lv_lv/our_services/general_services/mediacija_domstarpibu_risinasana/

Par publikācijas autoru :

Valdis Ligers ir jurists un vada nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu NAI Baltics, kas ir pasaules vadošā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma- NAI Global pārstāvniecība Baltijas valstīs. NAI Baltics pamatdarbība ir nekustamo īpašumu konsultāciju sniegšana, nekustamo īpašumu attīstīšanas projektu virzīšana, investoru piesaiste, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu audits, efektīvu modeļu izstrāde un ieviešana, telpu noma, pārdevēja vai pircēja pārstāvēšana NĪ darījumu attiecībās. Sabiedriskajā darbā publikāciju autors ir asociācijas «Mediācija un ADR» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, NIPAA valdes loceklis, viens no mediācijas principu atbalstītājiem, popularizētājiem un praktizējošiem mediatoriem Latvijā un arī Baltijas valstīs.


< Back to News List

Commercial Real Estate

"Visām ieinteresētajām personām. Dommo Grupa bija uzticējusi NAI Baltics komandai veikt izvērtējumu un sniegt ieteikumus par visefektīvākajiem tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un atpūtas zonu izvietojuma risinājumiem mūsu attīstāmajā daudzfunkcionālajā projektā „Burusala”, kā arī novērtēt un ieteikt vislietderīgākos apmeklētāju un preču piegādes loģistikas, preču un pakalpojumu vietu savstarpējo saderību, kā arī vispārīgos telpu plānojuma risinājumus. NAI Baltics komanda veiksmīgi paveica uzdevumu. Mēs pārliecinājāmies par viņu augsto kompetences un profesionalitātes līmeni. NAI Baltics sniegtais vērtējums un viedokļi bija ļoti pārdomāti un lietderīgi. Ieteikumi, kurus mums sniedza NAI Baltics speciālisti, bija ļoti precīzi un noderīgi, īpaši projekta konceptuālās plānošanas un dizaina veidošanas posmā. Viņu attieksme pret klientu, zināšanas, pieredze un izpratne par tirdzniecības un loģistikas procesiem, kā arī izpratne par šo procesu sasaisti ar konkrēto attīstāmo projektu, bija īpaši noderīga mūsu lēmumu pieņemšanas gaitā. Mēs noteikti iesakām izmantot NAI Baltics profesionāļu pakalpojumus nekustamo īpašumu konsultāciju jomā.."
Valdis Gailitis
Valdes loceklis
Dommo group (grupa)




Commercial Real Estate






  Build on the power of our network™  
eXTReMe Tracker